[1; 4]
| User: |  martcore | |
| Date: | 07-Jun-2023 20:02 | |
| Subject: | martcore writes | |
| Security: | Public |
good luck, whu
1 atbilde |post a comment| User: | watt | |
| Date: | 05-Jun-2023 09:47 | |
| Subject: | watt writes | |
| Security: | Public |
Eko Fuko svārstā beigās ir minētas tādas "telūriskās strāvas". Te lūriskās, tur lūriskās, bet izrādās ir tāds koncepts patiešām.
post a comment| User: | watt | |
| Date: | 04-Jun-2023 08:43 | |
| Subject: | watt writes | |
| Security: | Public |
atbildot inesei, man liekas šeit ir vienkārši paaudžu plaisa. tev ir ap 40, tiem kas nāk, ir ap 20, un jūs nevarat runāties vienā līmenī (lai gan tev pašai šķiet, kā tad tā, mans subjektīvais vecums ir ap 25, kāpēc man nesanāk?).
Tiem jaunajiem ir nepieciešams cits piegājiens, cita veida sarunāšana. Kāda tieši? Es nezinu. Bet man ir neliela nojausma, jo man ir 45 gadi, manai meitai drīz būs 12 gadi. Es redzu viņu, viņas klasesbiedrus, un viņi aug citādi. Tas kas tev, 40 gadīgajam, liekas apātija, neinterese, amēbas, ir, iespējams, daudz augstāka sevis vērtēšana, skaidra izpratne vai tev tas ir vai nav vajadzīgs, un neraušanās līst tur, kur tevi neprasa vai nelūdz, vai liek justies neērti vai nenovērtētam.
Viņi tev to neteiks, jo viņu acīs tu esi večuks/vecenīte, kas vnk neko nesapratīs, un no tā, ka pateiksi nekas neuzlabosies, un vienīgais varbūt rezultāts ir, ka tev uzēdas. Tāpēc vnk neko nesaka. Balso ar kājām.
Ieteikums šāds: grožus tos jaunos koordinēt ir jāatdod jaunajiem pašiem. Jāatrod viens vai divi uzticības personas, un tad jau viņi lai aicina, uzrunā, sarunā, bīda, stumda, un izrāda to, ka tie cilvēki kuriem jānāk, ir gaidīti, vajadzīgi, saudzēti un loloti. Tādam sovjetu pamatizglītības auglim kā mūsu paaudze, tas varētu likties pretdabiski un pazemojoši "ko tās amēbas tur vispār iedomājas, saudzēti? loloti? LOL". Bet tā ir nākošo gadu realitāte. It īpaši dēļ covid gadiem, kas riktīgi deformēja socializēšanos.
Bet galvenais ir tas, ka mēs, mūsu paaudze, vairs nesaprotam tos jaunos, ar kuriem ir 20 gadu plaisa, viņu motivāciju, veidus kā viņus jāuzrunā, kā likt viņiem justies lai viņi sagribētu kaut ko, un tā tālāk.
Tā ideja ar senioru iesaistīšanu ir garām. Aiziet tikai tādā gerontokrātijā, kas savā sulā vārīsies. Līdz kamēr iestādījums paliks pavisam ārpus jaunatnes redzesloka vai interesēm.
Mans ieteikums, atdot grožus, atdot kontroli jaunajiem.
| User: | martcore | |
| Date: | 27-May-2023 11:28 | |
| Subject: | par geimingu | |
| Security: | Public |
esmu nolēmis šovasar vēlreiz iziet visu ģeniālās videospēles bioshock triloģiju, vai laikam pat trīsarpusloģiju
piļīju pirmo, kur startā ir stāsts par to, ka rinoplastija ir fašisma ideju uzvara
visādi masefekti un bērnu batlrojāļi ir nonēfojuši manu šūtinga skillu
dies, kur smagi atgūt to atpakaļ, ja neesi gadu spēlējis normālus šūterus
nolikt no kātiem papucīti? (papucītim ir tikai ložmetējs, granātas un raķetes, paldies dievam, ka nav atombumbas vai kā tāda)
ar trīs seiviem uz "normal", kuros man bija katru reizi stratēģija, kā gūt panākumus, un visi tie beidzās ar kārtējo raķeti feisā + annuālo "F" uz pirmās palīdzības koferi
šī horroršūteru figņa ir daudz dramatiskāka par pirmo far cry, kurā vismaz bija skaidrs, kur iet un ko darīt
kaut kādā brīdī nelīst zem kamerām. būt pacietīgam. būt ļoti kreatīvam - normālās šūteru fiškas pirmajā biošpkā ne īpaši strādā, tas nav jums half-life, doom vai quake.
katrā aspektā darīt visu kvalitatīvāk.
tikai tā var saprast, ka pirmais bioshock ir nereāli skaista videospēle ar sirdi satriecošu dizainu, lielisku stāstu un fenomenālu geimpleju.